Datums: 09.09.2019
Par ārkārtējo situāciju lopkopībā Nīcas novada teritorijā
Zemkopības ministrija ir izvērtējusi Nīcas novada domes 2019.gada 12.augusta lēmumu “Par ārkārtējo situāciju lopkopībā” un atbilstoši lēmumā minētajam secina - lai izsludinātu ārkārtējo situāciju ir jābūt tādiem apstākļiem, kas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma izpratnē būtu klasificējami kā dabas katastrofa. Atbilstoši Zemkopības ministrijas rīcībā esošās informācijas, pašreizējā situācija novadā neatbilst Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktajam.
Vēlamies skaidrot, ka ārkārtējo situāciju valstī izsludina saskaņā ar likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā. Likumā ir noteikts, ka:
1) ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
2) ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ņemot vērā minēto, Ministru kabinetam nav pietiekama pamatojuma izsludināt ārkārtējo situāciju.
Papildu informējam, ka no 2008. gada veiksmīgi darbojas sējumu un dzīvnieku apdrošināšana. Sējumus ir iespējams apdrošināt pret tādiem riska faktoriem kā krusa, lietusgāzes, pārziemošana (ziemāju sējumiem), vētra un no 2019. gada 15. jūnija ir iespējams apdrošināt sējumus, tai skaitā arī kultivētās ganības, pret sausuma riska iestāšanos. Lauksaimnieki var izmantot Eiropas Savienības atbalstu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas polišu prēmijas daļējai kompensācijai. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.492[1], valsts kompensē līdz 70 % no apdrošināšanas polises cenas. Minētie noteikumi lauksaimniekiem piedāvā polises apmaksai izmantot darījuma kontu, noslēdzot četrpusēju līgumu starp lauksaimnieku, LAD, apdrošinātāju un banku. Šajā gadījumā lauksaimniekam ir jāiemaksā bankā tikai sava daļa, kas ir līdz 30 % no polises cenas.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabinets 2019. gada 12. februāra sēdē, izskatot jautājumu par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu, ir lēmis, ka zemkopības ministram, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinetā neiesniegt jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem.
Paskaidrojam, ka Eiropas Savienības tiesību aktos un Latvijas likumdošanā lauksaimniekiem, kuri saņem tiešmaksājumus un atbalstu lauku attīstībai ir noteikts, ka nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā ir tiesības vērsties Lauku atbalsta dienestā ar lūgumu veikt atkāpes no nosacījumu izpildes vai veikt nosacījumu izpildes termiņu pārskatīšanu. Regulas Nr.1306/2013[2] 2.panta otrajā daļā ir noteikts, ka kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanai, pārvaldībai un uzraudzībai, par “nepārvaramu varu” un “ārkārtas apstākļiem” var tikt atzīti arī gadījumā, ja ir nopietna dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecību. Saskaņā ar regulas Nr.1305/2013[3] 47. panta 4.daļu nepārvaramas varas apstākļos un ārkārtas apstākļos, kas minēti regulas Nr.1306/2013 2.pantā, saņemtā atbalsta atmaksāšanu nepieprasa.
Ņemot vērā Nīcas novada situāciju, ministrija ir lūgusi Lauku atbalsta dienestam iespēju robežās izdarīt atkāpes no atbalsta nosacījumu izpildes un nepieciešamības gadījumā pagarināt projektu īstenošanas termiņus, kā arī nepiemērot sankcijas un nepieprasīt saņemtā atbalsta atmaksu. Lai risinātu trūkstošās dzīvnieku barības iegādes jautājumus, ministrija iesaistīs Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centa Liepājas biroja lauku konsultantus, kas apzinās novada lauksaimniekus, no kuriem būtu iespējams nopirkt dzīvnieku barību.
Lai veiksmīgāk risinātu minētos jautājumus, iesakām vērsties pie Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās pārvaldes vadītāja Ģirta Oša (tel.: 29106942; girts.osis@lad.gov.lv) un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centa Liepājas biroja vadītāja Alekseja Kačanova (tel.: 27843096; aleksejs.kacanovs@llkc.lv).
Papildu vēlamies informēt, ka Zemkopības ministrija ir lūgusi Eiropas Komisiju atļaut izmaksāt avansa maksājumus lielākā apmērā jau no 2019. gada 16. oktobra.
Ministrs K.Gerhards
[1] Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 492 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā”
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr.1306/2013 “Par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347/549).
[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347).