Datums: 11.03.2019
Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis iet ķekatās
Otrdien 5.martā ikurāt 46 dienas pirms kristīgajām Lieldienām Pelnu dienas priekšvakarā Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki kopā ar draugiem lēca ķekatās, tādējādi uzturot dzīvu seno novada tradīciju. Šī ir mūsu visvērtīgākā tradīcija, jo par to zin pastāstīt vēl krietns pulks vietējo ļaužu, kas to ir kopuši- gan ķekatnieku lomā, gan ķekatu gaidītāju lomā.
Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa ķekatas pabija deviņās mājās, apciemoja arī Nīcas vīru un sievu korus, lai viņiem daudz dziedātāju un diriģentiem stipra veselība. Vienā saimniecībā nācās aizkrāmēt nama durvis, jo ķekatniekus neielaida. Savukārt tradicionālās kultūras speciālisti ieteica iesniegt šīs tradīcijas dokumentētu aprakstu Nemateriālā kultūras mantojuma valsts sarakstam.
Kas jādara, ja grib lēkt ķekatās? Jādarina maska, kas mūsu pusē neatveido kādu dzīvnieku vai citu tēlu, bet ir maska pati par sevi- ķekata. Svarīgi ir noslēpt seju izmantojot tos materiālus, kādi būtu pieejami arī pirms divsimt gadiem un senāk- pakulas, ēveļskaidas, perves, dzijas ērkulis, linu audums. Uz nepareizo pusi izvērsts kažoks un kadeģis. Kadeģi nepieciešams puškot- ar dzīpariem, kamoliņiem, spalvām, zvārguļiem, lentēm u.c. Kadeģī var iekārt mazas zīmītes kurās ierakstīts tas, ko vēlies, lai piepildās. Var iekārt nelielu stiprā dzēriena pudelīti un pēc ķekatām to izmantot kā zāles, tas esot vareniedarbīgs līdzeklis pret visām kaitēm. Tomēr galvenais, kas jāzina ķekatās lecot, ir dziesmas un to mums Otaņķos un Nīcā netrūkst, svarīgi ir, lai tās tiktu dziedātas!
Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine
Foto: Jānis Jasjukevičs
Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis iet ķekatās
